„Cita skola” –  mūsdienu izglītības procesa projektēšana

Rēzeknes pamatskola – attīstības centrs sadarbībā ar Ļeņingradas apgabala izglītības attīstības institūtu

aicina uz lekciju

„Cita skola” –  mūsdienu izglītības procesa projektēšana.

 Mērķauditorija: direktori, direktoru vietnieki, metodiķi, jomu koordinatori

Vieta: Rēzeknes pamatskola – attīstības centrs

Laiks: 2020.gada 16.janvārī, sākums plkst.10.00 – 15.00

 Kursu programmas lektore:

Tatajana Rogozina – Ļeņingradas apgabala izglītības attīstības institūta vadības katedras docente, pedagoģijas zinātņu kandidāte.

 Sasniedzamais rezultāts:

 Mūsdienīgas un konkurētspējīgas skolas vides un izglītības procesa modelēšanas iespējas kvalitatīvākai izglītībai, balstoties uz ārzemju pieredzi un savas skolas pedagogu profesionalitāti.

Pieteikšanās  līdz 13.01.

https://forms.gle/YJEQzwySWM6Pkjgu5

Maksa par semināru vienam dalībniekam: 7, 00 EURO.

Rekvizīti:

Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvalde

Reģ.Nr.90000025446

Valsts kase

Konta Nr.     LV03UNLA0055001309739

Norādīt – RPAC lekcija 16.01.2020.

Lekcija notiks krievu valodā, pēc pieprasījuma nodrošinot tulkojumu valsts valodā.

9.a un 9.b klašu skolēni iepazīst Daugavpils kultūras mantojumu – Daugavpils cietoksni un Daugavpils skrošu rūpnīcu

2019.gada 6.novembrī Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra 9.klašu audzēkņiem bija iespēja doties mācību ekskursijā iniciatīvas „ Latvijas skolas soma” ietvaros uz Daugavpili un klātienē apskatīt vēstures liecības, dzirdēt informāciju par Daugavpils cietoksni un noskaidrot skrošu liešanas “noslēpumus” Daugavpils skrošu rūpnīcā.

Skolēni noskaidroja, ka Daugavpils cietoksnis ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē, kuru sāka celt Krievijas impērijas armija, lai stiprinātu Krievijas impērijas rietumu robežas, gatavojoties karam ar Napoleonu. Mūsdienās cietoksnis strauji attīstās un ik gadu piesaista arvien vairāk tūristu gan no Latvijas, gan arī ārvalstīm.

Cietokšņa apskates laikā skolēni izmēģināja aizvērt galvenos  Nikolaja vārtus,  ielūkojās arī cietokšņa kazemātos un ūdenstorņa ēkas otrajā stāvā.

Šis cietokšņa apmeklējums arī nostiprināja izpratni par to, kas ir kultūrvēsturiskie pieminekļi, kāpēc tie ir saglabājami, kā notiek to restaurācijas process.

Savukārt Daugavpils skrošu rūpnīca ir viens no vecākajiem industriālā mantojuma objektiem Latvijā, kur skolēni gida pavadībā saņēma informāciju par  skrošu rūpnīcas vēsturi, apskatīja vēsturiskā skrošu apstrādes ceha šķirošanas, žāvēšanas u.c. iekārtas, turklāt izmēģināja sevi šāvēja lomā, kur katram bija iespēja izmēģināt izšaut ar ieroci un censties trāpīt mērķī.

Mācību ekskursija skolēniem bija aizraujoša un jaunas informācijas pilna.

Paldies gan Daugavpils cietokšņa, gan Daugavpils skrošu rūpnīcas gidēm par atsaucību un interesanto stāstījumu!

Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra skolotāja Karolīna Vanaga

Noslēdzies projekts “Ebreji Rēzeknē”

Šī gada augustā biedrība “Goraļ”sadarbībā ar biedrību “Sadarbības platforma” uzsāka īstenot projektu “Ebreji Rēzeknē”, Nr.2019.LV/MTSP/06. ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu. Projekta mērķis bija veicināt krievu un latviešu jauniešu savstarpēju izpratni, sadarbību, kopīgi izpētot un iepazīstot ebreju vēsturi, folkloru, mākslu un tās vietu Latvijas multikulturālajā vidē. No augusta līdz pat oktobra beigām tika organizētas vairākas projekta aktivitātes iesaistot jauniešus no dažādām latviešu un krievu skolām.

Projektā bija iesaistītas 4 Rēzeknes un Rēzeknes novada skolas – Rēzeknes pamatskola – attīstības centrs, Jāņa Klīdzēja Sakstagala pamatskola,  Rēzeknes 2.vidusskola un Rēzeknes 3. vidusskola.

Projekta sākumā tika rīkoti semināri un atklāta Ilānas Lisagoras ebreju pasaku ilustrāciju izstāde Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā, kura tālāk ceļoja arī pa citām skolām.

No septembra līdz pat oktobra beigām jaunieši iesaistījās projekta īstenošanā un veica pētījumu “Rēzeknes ebreju vēsture”. Jaunieši pētīja dažādus ebreju tautības slavenus cilvēkus, meklēja ebreju saknes savās dzimtās. Jaunieši atklāja, ka ebreju tautības pārstāvji ir bijuši ļoti gudri, prasmīgi un inteliģenti cilvēki – slavenākie Rēzeknē – rakstnieks Jurijs Tiņanovs, skolotāja Rahila Ceitlina, kinorežisors Frīdrihs Ermlers, gleznotājs Arkādijs Naišlos, kas savulaik ir snieguši nenovērtējamu devumu ne tikai savai kopienai, bet visai Latvijas kultūrai.

Jau kopš 18.gadsimta beigām ebrejiem ir bijusi nozīmīga loma Rēzeknes vēsturē. Kopš pilsētas tiesību iegūšanas 1773.gadā Rēzekne bijusi daudznacionāla pilsēta. Jau18.gadsimta beigās par vienu no Rēzeknes sabiedrības stūrakmeņiem kļuva tieši ebreju tautības pārstāvji. Vairākos gadsimtos, līdz pat Otrajam pasaules karam ebreji ar savu kultūru, reliģiju un ekonomiskajām aktivitātēm bagātinājuši un attīstījuši Rēzekni, izveidojot to par vienu no savas kopienas nozīmīgākajiem centriem Latgalē. Diemžēl šobrīd Rēzeknē ebreju tautības pārstāvjus var sastapt ļoti reti, bet tomēr ir cilvēki kuri atceras ebreju tautības pārstāvjus, tādējādi ievērojami papildinot un bagātinot pilsētu ar nemateriālo kultūrvēsturisko mantojumu.

Projekta laikā jaunieši iepazina arī Rēzeknes un Daugavpils sinagogas, atklāja priekš sevis jaunus un interesantus faktus par šo kultūru un tradīcijām. Ekskursiju laikā tika apmeklēti arī Rēzeknes ebreju kapi, kā arī Latgales kultūrvēstures muzejs.

Jaunieši lasīja ebreju tautas pasakas, veidoja teatrālus skečus balstoties uz šīm pasakām, kā arī iesaistot profesionālu fotogrāfu, tika veidots fotoprojekts – pasaku demonstrācija izmantojot fotogrāfijas. Jauniešus šis projekts ļoti uzrunāja un viņi ar lielu interesi un motivāciju centās izprast ebreju kultūru, cilvēkus un tradīcijas.

Projekta noslēguma pasākums norisinājās Rēzeknē 2019.gada 30.oktobrī, Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā, kur jaunieši kopā ar skolotājiem no Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra, Jāņa Klīdzēja Sakstagala pamatskolas,  Rēzeknes 2.vidusskolas un Rēzeknes 3. vidusskolas prezentēja projekta laikā veiktos pētījumus, prezentēja ebreju pasaku foto projektus un arī ļoti aizraujošus teatrālos skečus no ebreju pasaku motīviem. Pasākumā piedalījās arī klezmeru muzikanti, kuri visus priecēja ar pazīstamu un jautru ebreju tautas mūziku. Pasākuma noslēgumā jauniešiem bija iespēja nobaudīt ebreju virtuvi – visi dalībnieki tika cienāti ar ebreju svētku gardumiem.

Projekts bija lieliska iespēja jauniešiem ne tikai iepazīt ebreju kultūru, iepazīt Rēzeknes vēsturi, bet arī kopā piedalīties projektā, veicināt krievu un latviešu jauniešu savstarpēju izpratni un sadarbību.

Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība „Goraļ”.

Jaunieši piedalās izzinošā ekskursijā Daugavpils sinagogā

2019.gada 18.oktobrī jaunieši no  4 Rēzeknes un Rēzeknes novada skolām – Rēzeknes pamatskola – attīstības centrs (RPAC), Jāņa Klīdzēja Sakstagala pamatskola,  Rēzeknes 2.vidusskola un Rēzeknes 3. vidusskola, piedalījās projekta “Ebreji Rēzeknē”, Nr.2019.LV/MTSP/06 organizētajā ekskursijā uz Daugavpils sinagogu.

Projektu īsteno biedrība “Goraļ” sadarbībā ar biedrību “Sadarbības platforma”. Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds.

Jaunieši kopā ar skolotājiem izzināja Daugavpils sinagogas vēsturi, ebreju kultūru un mākslu. Daugavpils sinagoga ir ļoti sena ēka, celta 1850.gadā. Sinagogas otrajā stāvā ierīkots muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”. Muzeja ekspozīcija stāsta par ebreju dzīvi un sadzīves tradīcijām Latgalē un Daugavpilī kopš 1935.gada.Ekspozīcija attēlo ebreju skaita izmaiņas, radu rakstus fotogrāfijās, sadzīves un kulta priekšmetus, kā arī dažādus izdevumus: žurnālus, kalendārus un grāmatas par ebreju dzīvi Daugavpilī un Latgalē. Skolu jauniešiem un skolotājiem bija lieliska iespēja iepazīties ar sinagogu un ekspozīciju, uzzinot interesantus un aizkustinošus vietējo ebreju ģimeņu stāstus, ebreju dzīves vēsturiskos aspektus, lūgšanu tradīcijas, altāra nozīmi sinagogā u.c.

Vietējā gida pavadībā jaunieši ieklausījās šajā interesantajā kultūrā, kura tomēr ar savu dzīves uztveri un skatīvumu atšķiras no citām tautībām. Jaunieši pēc muzeja apmeklējuma atzina, ka ir ieguvuši jaunu, nedzirdētu informāciju par ebrejiem, par to kultūru. Interesanti bija uzzināt, ka Latgalē ir dzīvojuši ļoti slaveni un cienījami ebreju tautības pārstāvji – ārsti, mākslinieki, u.c.

Jauniešus ļoti izbrīnīja fakts, ka ebreju grāmatas tiek lasītas otrādi no labās uz kreiso pusi un burtu rakstība šķiet ļoti sarežģīta.

Kopumā šī projekta ekskursijas, gan uz Daugavpils sinagogu, gan uz Rēzeknes zaļo sinagogu jauniešiem deva iespēju iepazīt ebreju kultūru, mākslu, tradīcijas. Daži no jauniešiem nemaz nezināja, ko tad nozīmē ebreju kultūra. Mūsdienās gan Rēzeknē, gan Daugavpilī ir palikuši pavisam nedaudz ebreju tautības pārstāvji un līdz ar to jauniešiem nav iespējas par tiem uzzināt plašāk, taču īstenojot šo projektu tas bija lielisks veids, kā jauniešus iepazīstināt ar šo kultūru Rēzeknē un Latgales reģionā.

Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība „Goraļ”.

Andrupenes lauku sētā

Programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros IP 21015911 un IP 21015921 klašu skolēni un arodklase 9. oktobrī devās mācību ekskursijā ar nolūku iepazīt latgaļu senās tradīcijas un nodarbes. Pirms pasākuma ar skolēniem noskaidrojām, kā mūsu senči apstrādāja zemi, audzēja labību un linus, kopa lopus, zvejoja vietējos ezeros, darināja māla traukus.
Ceļojuma pirmais galapunkts bija Andrupenes ciems.
“Andrupenes lauku sētā” mūs sagaidīja meistare Evija no biedrības “Teira latgalīšu moksla”, kura sākumā bērnus iepazīstināja ar senās kokles skanējumu, pēc tam tos iesaistīja ritmiskas latgaļu dziesmas izpildījumā. Un tad, pastāstījusi par tradicionālo latgaliešu amatnieku nodarbi – māla trauku un dekoru darināšanu, iedalīja katram skolēnam māla pikuci, un bērniem bija iespēja izveidot savu māla bļodiņu, kuru drīkstēja paņemt sev līdzi.
Andrupenes muzejā “Lauku sēta” bija lieliska iespēja uzzināt daudz ko par seno latgaļu dzīves ikdienu, par viņu saimniecības darbiem, apskatīt vecos darbarīkus. No muzeja darbinieces Diānas stāstījuma skolēni uzzināja par sviesta darināšanas , maizes cepšanas, linu apstrādes mehānismiem, audēju stellēm un tradicionālajām latgaļu segām, un vēl daudz ko citu. Interesanti bija aplūkot arī melno pirtiņu un seno klēti ar vecajiem koka traukiem. Un turpinājumā mūs gaidīja visgaršīgākā meistardarbnīca pie “saimes galda”. Muzeja saimniece Diāna bija sagatavojusi lielu bļodu ar mīklu, no kuras katrs skolēns varēja lipināt sev pīrādziņus ar biezpienu – latgaliešu tradicionālās kļockas. Kamēr visi ēdām līdzpaņemtās skolas pusdienas, mūsu darinātās kļockas Diāna sacepa, un visi ar sajūsmu varējām ar tām mieloties, jo tās bija patiesi garšīgas.
Ekskursijas turpinājumā mēs apmeklējām Jaundomes muižu netālu no Ezerniekiem, kur atrodas Rāznas nacionālā parka Vides izglītības centrs.
Te skolēni uzzināja ļoti daudz ko par saldūdens zivīm, par rāpuļu un abenieku dzīvi, apskatīja ļoti kvalitatīvo zivju mulāžu kolekciju.
Neskatoties uz lietaino laiku, visu ceļojumu mēs jūsmojām par zelta rudens krāšņumu un Latgales skaisto dabu.
Pēc ekskursijas skolēni dalījās iespaidos un stāstīja, ko jaunu ir uzzinājuši.

Labo darbu nedēļa!

Labdarība audzina bērnos atbildību, līdzjūtību, centību, godīgumu, laipnību un taisnīgumu.

Mūsu skolas skolēni kopā ar saviem vecākiem un skolas pedagogiem piedalījās Labdarības nedēļā.

Labdarības mērķis ir mācīt bērniem būt iejūtīgiem un dalīties ar sev tīkamām lietām. Ne tikai bērniem, bet arī senioriem garšo saldumi, tāpēc bērni ar vecāku palīdzību atbalstīja šo pasākumu un nesa saldumus.

Skolēnu pārstāvji uzstājās ar koncertu Rēzeknes pilsētas veco ļaužu pansionātā un izdalīja sarūpētos gardumus. Savukārt, pedagogi šo akciju atbalstīja ar tēju un kafiju.

Seniori silti sagaidīja bērnus un bija pateicīgi!

 

 

2019.gada 1.oktobris

4.B, 5.B, 2.b, 3.b. kl. skolēni

Valsts programmas ,,Latvijas skolas soma’’ ietvaros mēs apmeklējām Zilupes novadu, kur  iepazināmies ar dabas un kultūrvēstures vērtībām, apmeklējām floristikas darbnīcu, iepazināmies ar latviešu amatniecības tradīcijām senatnē un tagad.
Apmeklējām Istras Dabas parku, kur kāpām Tiškova kalnā. Uzzinājām, ka šo kalnu ieskauj trīs ezeri – Istras ezers, Audzeļu ezers un Dziļezers ar savām skaistajām salām. Redzējām visīsāko Latvijas upi, kurai nav nosaukuma.
Kāpām arī  Rūdovas kalnā,  kas paceļas 243,4 m virs jūras līmeņa, baudījām pārsteidzošo ainavu.
Apskatījām  deviņas Lauderu dižapses, kuras pēc apjoma ir vislielākās Latvijā. Pētījām  apšu mizas struktūru, ķērpjus, lapas, meklējām atšķirības un kopējās pazīmes. Uzzinājām, ka visiem dižkokiem ir vienāds marķējums.
Iegriezāmies Sv. Dominika Pasienes Romas katoļu baznīcā, kura no ārpuses atgādināja Aglonas baziliku. Kā mākslas darbus vērojām  altāri un  kanceli.
Organizējām aktivitātes sauso smiltāju pļavā, kura ir Eiropas nozīmes biotops.
Ilgas Ivanovas vadībā taisījām mājas gariņus, bet ar Jurija Ivanova palīdzību vārījām  zupu.
Mācījāmies dzīves prasmes, pilnveidojām pašapkalpošanās iemaņas.

Skolotājas Vija Škrjaba un Irina Zvjagina

 

Rudens…

Nāk rudens izgreznot Latviju.
Bet nepūlies, necenties tā.
Mums viņa ir visskaistākā
Tik un tā.

/M. Zālīte/

Klāt rudens ar savu krāšņo lapu rotu, trauksmaino vēju, lietus čaboņu pie loga rūts, dzērvju skumjo dziesmu… Mēs turpinām mācīties ieklausīties un saklausīt. Turpinām saskatīt to, kas ir ap mums, ko ikdienas steigā ne vienmēr pamanām – sajust vienu elpu ar koku, ieklausīties vējā, atklāt skaisto ik lapā…

Jaunieši piedalās ebreju vēstures diskusijā un izzinošā ekskursijā

 

2019.gada 18.septembrī Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā (RPAC) notika projekta “Ebreji Rēzeknē”, Nr.2019.LV/MTSP/06ebreju vēstures diskusija, ko vadīja vēstures zinātņu doktore Inese Runce. Projektu īsteno biedrība “Goraļ” sadarbībā ar biedrību “Sadarbības platforma”. Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds.

Projektā piedalās 4 Rēzeknes un Rēzeknes novada skolas un šo skolu jaunieši – Rēzeknes pamatskola – attīstības centrs (RPAC), Jāņa Klīdzēja Sakstagala pamatskola,  Rēzeknes 2.vidusskola un Rēzeknes 3. vidusskola.  Projekta mērķis ir veicināt krievu un latviešu jauniešu savstarpēju izpratni, sadarbību, kopīgi izpētot un iepazīstot ebreju vēsturi, folkloru, mākslu un tās vietu Latvijas multikulturālajā vidē.

Pasākumā piedalījās iesaistīto skolu 7-8 klases jaunieši, kuri piedalījās diskusijā un izteica savu viedokli par ebreju pasakām, ko bija lasījuši.

Skolēni stāstīja, ka ebreju pasakas viņiem likās ļoti interesantas, smieklīgas, ebrejiem ir ļoti laba humora izjūta un joki. Vēl jaunieši piebilda, ka ebreju vēsture ir ļoti sena un interesanta, jo iepriekš nebija aizdomājušies, ka arī Jēzus Kristus bija ebrejs.

Skolēni skatījās video par ielām Rēzeknē, kur kādreiz ir dzīvojuši ebreji. Vēstures zinātņu doktore Inese Runce jauniešus iepazīstināja ar Rēzeknes ebreju vēsturi un pastāstīja kur Rēzeknē ir dzīvojuši ebreji. Šobrīd pašeizējais ebreju skaits Rēzeknē nepārsniedz 50 cilvēkus, bet kādreiz Rēzeknē ir bijuši līdz pat 8 000 ebreju.

Pēc diskusijas jaunieši devās uz Rēzeknes ebreju kapiem, Rēzeknes zaļo sinagogu, kura ir vissenāka koka ēka pilsētā, un arī vienīga no 12 sinagogām, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Rēzeknes sinagoga ir ļoti interesanta vieta jauniešiem, lai iepazītu ebreju kultūru un redzētu kā kādreiz ir dzīvojuši ebreju tautības pārstāvji Rēzeknē. Izzinošā ekskursija noslēdzās ar vizīti uz Rēzeknes novadpētniecības muzeju.

Pateicoties projektam, jauniešiem ir izveidojies priekštats par ebreju kultūru, folkloru, mākslu, ebreju tautības pārstāvjiem, to dzīvesstilu. Dažādu skolu jauniešiem ir iespēja sadarboties un mācīties vienam no otra.

Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība „Goraļ”.

Jaunieši izzinās ebreju gaitas Rēzeknē

Šī gada augustā biedrība “Goraļ” sadarbībā ar biedrību “Sadarbības platforma” uzsāka īstenot projektu “Ebreji Rēzeknē”, Nr.2019.LV/MTSP/06. Projekta mērķis ir veicināt krievu un latviešu jauniešu savstarpēju izpratni,sadarbību, kopīgi izpētot un iepazīstot ebreju vēsturi, folkloru,mākslu un tās vietu Latvijas multikulturālajā vidē.

19.augustā Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā (RIAC) notika projekta pirmā aktivitāte -seminārs par ebreju vēsturi Rēzeknē, ebrejupasakām un folkloru. Pēc semināra atklāja ebreju pasaku ilustrāciju izstādi, kurā skatāmi mākslinieces Ilānas Lisagoras mākslas darbi, kurus visi interesenti Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā (RIAC)F. Varslavāna iela 5, Rēzeknē var apskatīt līdz 19.septembrim.

Izstāde tālāk ceļos pa Rēzeknes un Rēzeknes novada skolām – Rēzeknes 2.vidusskolu, Rēzeknes 3. vidusskolu un uz Jāņa Klīdzēja Sakstagala pamatskolu, kur mākslas darbu izstādi varēs apskatīt gan skolēni, gan vietējie iedzīvotāji un citi interesenti.

Projekta laikā notiks vairākas aktivitātes, proti – pētījums “Rēzeknes ebreju vēsture”, ekskursija un izzinošā nodarbība Daugavpilī, kā arī skolēnu ekskursija pa Rēzekni, Rēzeknes kultūrvēstures muzeju un atjaunoto Rēzeknes Zaļo sinagogu. Visu četru skolu skolēni pedagogu vadībā organizēs teatrālus skečus, attēlos ainas no ebreju pasakām. Jauniešiem būs uzdevums arī veikt pētījumu par savas dzimtas cilvēku tautībām, izzinot savas etniskās saknes un meklējot iespējamo saikni ar ebreju tautības pārstāvjiem, kā arī izpētīt Latgales ielu Rēzeknē, izvēloties kādu konkrētu ēku, kurā ir dzīvojuši agrāk ebreji, savācot informāciju par tiem.

Taps fotogrāfijas ar pasaku tēliem un attiecīgām dekorācijām. Ebreju kultūru tautas pasakas, kā arī to tēli un tajos attēlotā doma palīdzēs atrast kopīgu motīvu, veidojot fotoprojektu – filmu/prezentāciju.

Projekta noslēguma pasākums “Ebreji Rēzeknē” notiks  2019.gada oktobra beigās Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra telpās, kurā skolēni iepazīstinās ar  izstrādātajām prezentācijām par izpētīto savās dzimtās un ebrejiem Rēzeknē, parādīs fotostāstu “Ebreju pasakas”, kā arī dalībniekiem būs iespēja iepazīt ebreju virtuvi – visus klātesošos cienās ar ebreju svētku gardumiem, kurus paši projekta dalībnieki pirms noslēguma pasākuma sagatavos kopīgi Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra skolotājas vadībā.

Ilānas Lisagoras mākslas darbi no ebreju pasaku ilustrāciju izstādes.

Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība „Goraļ”.