Attālinātās mācīšanas nodrošināšana valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā

RĒZEKNES PAMATSKOLAS-ATTĪSTĪBAS CENTRA DARBA KĀRTĪBA

PIRMSSKOLAS GRUPU PLĀNS ATTĀLINĀTU MĀCĪBU ĪSTENOŠANAI

Krīzes laikā, kad izjaukts ierastais dzīves ritms un jāievēro dažādi
ierobežojumi, daudzi izjūt spriedzi, trauksmi, dusmas, bēdas vai
nomāktību. Šādas emocijas ir saprotamas un nav nosodāmas, taču ir ļoti
svarīgi darīt visu iespējamo, lai palīdzētu sev un saviem līdzcilvēkiem.
Lai izvairītos no krīzes radītām sekām, psihologa konsultācija vai
līdzcilvēka uzklausīšana ir viena no efektīvākajām metodēm.

Izglītības un zinātnes ministrija ir apkopojusi pieejamos resursus par
iespējām gūt psihoemocionālo palīdzību dažādām sabiedrības grupām – no
skolēniem un jauniešiem līdz pedagogiem un vecākiem, kā arī par iespējām
saņemt garīgu atbalstu:

https://izm.gov.lv/lv/aktualitates/4025-atbalsts-nedrosa-bridi

Tajā ir gan krīzes tālruņi, gan kontakti vardarbībā cietušajiem, pie
tam ir iespēja ne tikai zvanīt, bet sūtīt e-pastu vai risināt
sasāpējušos jautājumus Skype. Apkopotie resursi ir bez maksas.

IZM IZVEIDOJUSI IZGLĪTOJOŠU TV KANĀLU “TAVA KLASE”

Lai veicinātu attālināto mācību pieejamību, kvalitatīva satura apgūšanu un sniegtu lielāku atbalstu vecākiem, īpaši sākumskolas posmā, valdība 31. martā, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvu par jauna izglītojoša TV kanāla TAVA KLASE izveidi.

Plānots, ka no 6.aprīļa līdz 29.maijam darbadienās no plkst. 9.00 līdz 14.00 kanālā ReTV tiks pārraidītas mācību stundas 1.-4.klašu skolēniem, bet kanālā Sportacentrs.com TV no plkst. 9.00 līdz 16.40 – mācību stundas 5., 6., kā arī 9. un 12.klašu skolēniem.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar iniciatīvas grupu “Vecāki par labāku izglītību”, paredzot oriģināla mācību satura izveidi un tā pārraidīšanu bezmaksas televīzijas platformās ReTV un Sportacentrs.com TV. Projekta tehnoloģiskie partneri ir Telia Latvija un Veset, kas nodrošina TV kanālu izspēles pakalpojumus, kā arī apraidi internetā, platformā tavaklase.lv.

Mācību stundas veidos 20 minūšu gari audiovizuāli materiāli, kuros pedagogi, savas jomas entuziasti no dažādām Latvijas pilsētām, mācību priekšmetus pasniegs interesantā un skolēnus uzrunājošā veidā. Mācību saturs tiek veidots tā, lai mazo klašu skolēni pēc katra priekšmeta var paspēt izpildīt kādu uzdevumu un pārorientēties uz nākamo mācību priekšmetu.

Kanālā būs iespējams atkārtot Dziesmu un deju svētku repertuāru kopdziedāšanā, deju nodarbībās, tāpat kopā sportot, apgūt teātra spēles elementus, robotiku, animācijas pamatus, kā arī iepazīt Latvijas mazākumtautību valodas.

Iecerēts, ka jau pēc Lieldienām mācību programmu saturs tiks nodrošināts nedēļu iepriekš, ļaujot vispārizglītojošo skolu pedagogiem mērķtiecīgi plānot izglītojošā kanāla programmu savā nodarbību grafikā.

       Latvijas televīzija, atsaucoties uz IZM un VISC aicinājumu, sagatavojusi LTV7 programmu attālinātu mācību atbalstam ārkārtas situācijas laikā, atvēlot rīta cēlienu no plkst. 06.30 līdz 11.00 izglītojošam bērnu un jauniešu saturam –  no paša rīta mazākajiem skatītājiem, tad sākumskolai par zinātni, tad vecākiem skolēniem par vēsturi, literatūru/kultūru un zinātni.

replay.lsm.lv/lv/ izglitiba

SPECIĀLĀS IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS CENTRA ATTĀLINĀTA KONSULTATĪVĀ ATBALSTA NODROŠINĀŠANA

      Attālinātā  mācību procesa laikā,  katru darba dienu no plkst. 9.00 līdz 16.00 Rēzeknes  pamatskolas – attīstības centra metodiskā centra speciālisti sniedz attālinātas konsultācijas citu izglītības iestāžu skolēniem un vecākiem, kā arī metodisku un pedagoģisku palīdzību pedagogiem un atbalstu kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanai.

  1.  Direktora vietniece metodiskajā darbā Ilona Saule, e-pasts: riac.metodika@inbox.lv, tālr.29479461
  2. Metodiķe Aļona Viļuma, e-pasts: riac.metodika@inbox.lv
  3. Metodiķe Aiva Litauniece, e-pasts: riac.metodika@inbox.lv
  4. Metodiķe Aija Kondrova, e-pasts: riac.metodika@inbox.lv

JĀSARUNĀJAS UN JĀIEKLAUSĀS

27. februārī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu Latgales apakškomisija rīkoja izbraukuma sēdi Rēzeknē, apmeklējot Rēzeknes pamatskolu – attīstības centru.

Plānotā sēde izvērtās par viedokļu apmaiņu. No apakškomisijas locekļiem bija ieradušies divi — pats komisijas vadītājs Edmunds Teirumnieks un Mārtiņš Bondars, kuriem pēc nepilnas stundas pievienojās vēl divi komisijas locekļi — Aldis Adamovičs un Janīna Kursīte. Respektīvi, kvoruma, kas nepieciešams, lai pieņemtu kādu lēmumu, nebija.

Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā deputāti kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Rēzeknes un vairāku citu Latgales reģiona pašvaldību izglītības pārvalžu pārstāvjiem, kā arī pamatskolas audzēkņu vecākiem diskutēja par iekļaujošas izglītības attīstību un speciālās izglītības reformu.

“Šobrīd puses viena otrā pietiekami neieklausās, un tas var kavēt veiksmīgu iekļaujošās izglītības attīstību,” rezumējot divu stundu garo sarunu, sacīja E. Teirumnieks, uzsverot, ka apakškomisija turpmāk pārrunātajiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Viņš atzina, ka sarunas laikā atklāto tēmu loks izrādījies daudz plašāks, nekā domājis. “Personīgi es neesmu radis atbildi, kā efektīvi ieviest iekļaujošo izglītību kopējā izglītības sistēmā,” viņš sacīja, norādot, ka vēlas, lai diskusiju rezultātā Ministru kabineta noteikumos, kas attiecas uz iekļaujošo izglītību, “varētu ielikt jēgpilnas lietas”.

“Lai veicinātu iekļaujošās izglītības veiksmīgu attīstību un stiprinātu izglītības sistēmu kopumā, būtiski ir uzlabot komunikāciju starp atbildīgo ministriju, pašvaldību izglītības pārvaldēm un skolēnu vecākiem. Apmeklējot Latgales reģionu, redzam neskaidrības saistībā ar speciālās izglītības reformu, ko būtu iespējams risināt savstarpējā dialogā,” uzsver Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks.

Jāpiebilst, ka ļoti emocionālas bija vecāku uzrunas, kuriem patiesi rūp viņu bērnu nākotnes iespējas mācīties Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā.

Pēc tikšanās skolā Latgales apakškomisijas deputāti apmeklēja Valsts robežsardzes koledžu, kur tikās ar koledžas pārstāvjiem, lai spriestu par tās turpmākajiem attīstības plāniem, kā arī viesojās Valsts robežsardzes Kinoloģijas dienestā.

Aleksandra ELKSNE-PAVLOVSKA

JĀSARUNĀJAS UN JĀIEKLAUSĀS

Dabas vides estētikas kursi Aizkrauklē

19.februārī mūsu skolas pedagogi turpināja izglītoties Dabas vides estētikā. Šoreiz apmācības notika Aizkrauklē. Tajās piedalījāmies ne tikai mēs, bet arī pedagogi no Aizkraukles un Valmieras. Bija ļoti patīkami iepazīties ar speciālistiem no šo pilsētu izglītības iestādēm, ar viņu pedagoģiskā darba pieredzi, satikt Diānu un Aiju. Kārtējo reizi pavadījām laiku radoši, jēgpilni, guvām ierosmi turpmākajam darbam, teorētisko pamatu Dabas vides estētikas nodarbību vadīšanai.

Vēlamies pateikties Aizkraukles PII „Saulīte” vadībai, kolektīvam par silto uzņemšanu, Diānai un Aijai par iespēju papildināt zināšanas.

RPAC speciālisti Rugāju novada Eglaines pamatskolā

13.februārī Rugāju novada Eglaines pamatskola uzņēma tuvāku un tālāku novadu skolu bērnus ar īpašām vajadzībām pasākumā “Kopā roku rokā”.

Pasākuma pirmajā daļā dalībnieki sagatavoja priekšnesumus un radošos darbus izstādei “Mīlestība ap mani, es mīlestībā”. Otrajā daļā pedagogi piedalījās seminārā “Ieteikumi iekļauto izglītojamo individuālo kompetenču atbalsta pasākumu izstrādei”, kuru vadīja un par aktualitātēm speciālajā izglītībā stāstīja Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra direktores vietniece izglītības jomā Anna Deksne un izglītības metodiķe Aiva Litauniece.

Paldies skolas direktorei Ilzei Burkai un Eglaines pamatskolas kolektīvam par laipno uzņemšanu!

Barboleta – mācies viegli kustībā!

14.un 15. februārī Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā notika  divu dienu pedagogu apmācības inovatīvās mācību metodes Barboleta apgūšanā.

Metodes autore  – klīniskā psiholoģe un speciālā pedagoģe B.Blomniece – Jurāne     apmācīja jaunos speciālistus darbā ar Barboletas līdzsvara platformu.
Pielietojot šīs platformas apmācības procesā , izglītojamais veiksmīgāk apgūst mācību vielu,  paaugstinās darba motivācija,  koncentrēšanās spējas, aktivizējas abas smadzeņu puslodes, samazinās stresa līmenis, mācīšanās process kļūst atraktīvs.
Ar šo attīstošo metodi drīkst strādāt tikai sertificēti speciālisti, tāpēc Rēzeknē šo inovatīvo instrumentu  mācību procesā integrēs tikai divas izglītības iestādes – Rēzeknes pamatskolas  – attīstības centra speciālisti un pirmsskolas izglītības iestāde „Rūķītis” pedagogi.

„Bez adatas nav skroderis.” (Latviešu tautas sakāmvārds)

17.janvārī mūsu skolā pirmo reizi notika labās prakses piemēru  izstāde „ADATA UN DIEGS”. Rēzeknes pamatskola – attīstības centrs sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju aicināja Latvijas speciālās izglītības attīstības centrus dalīties labās prakses piemēros. Ar skolas direktores R.Zommeres atbalstu un aktīvu skolas un pirmskolas pedagogu iesaistīšanos tika apkopoti un izstādīti daudzveidīgi metodiskie materiāli.

Par aktualitātēm speciālajā izglītībā stāstīja RTA Asociētā profesore, Dr.paed., Mg.paed. Mārīte Rozenfelde. Skola2030 projekta grupas speciālajā pedagoģijā koordinatore Aija Tereško iepazīstināja ar izstrādātajiem mācību materiāliem bērniem ar speciālajām vajadzībām vai veselības traucējumiem.

RPAC labās prakses piemērus prezentēja Lidija Sosnare (“Interaktīvā matemātika”), Aiva Litauniece (“Prakstiskā lasīšana”),  Natālija Oparins – Valaine (“Pašgatavoto metodisko materiālu izmantošana psihologa darbā bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem”). Ina Gruzdiņa un Evija Landrāte rādīja audiovizuālo materiālu un stāstīja par pieredzi darbā ar speciālajiem bērniem Rīgas 5.pamatskolā – attīstības centrā. Ar Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra pieredzi iepazīstināja Līga Bluķe (“Metodes “Persona Lelle” izmantošanas iespējas PII”) un Daiga Ramata (“Sadarbības ar vecākiem organizēšana”).  Par labās prakses piemēriem Kokneses pamatskolā – attīstības centrā stāstīja Inese Svence (“Kokneses pamatskola – attīstības centrs – mūsdienīgs izglītības centrs”), Svetlana Gžibovska (“Mācību meteriāli matemātikā”) un Jolanta Rotkāja (“Starpdisciplinārās stundas”).

Labās prakses piemēru izstādes “ADATA un DIEGS” idejas autorei RPAC metodiķei Ilonai Saulei ir patiess gandarījums par tās realizēšanos dzīvē un prieks par turpinājumu. Jau nākamajā gadā tiksimies atkal – šoreiz Valmieras Gaujas krasta vidusskolā – attīstības centrā.

Paldies visiem izstādes “ADATA un DIEGS” dalīdniekiem par atsaucību un aktīvu līdzdalību!

Ziemā…

Kaut kur ziema atver savas dārgumu tīnes,
Pārcilā sarmas lakatus, puteņa šalles,
Iešuj lāsteku pogas sniega kažokam mīkstam.
Un tad…

/G. Kranciņa „Baltās gaidas” /

…un tad pienāk laiks ziemas nodarbībām Dabas vides estētikā.

2020.gada10.janvārī mūsu skolā notika nodarbība, kuru vadīja Diāna Timofejeva – Dabas vides estētikas metodikas autore. Šīs nodarbības laikā iepazināmies ar metodikas rašanās vēsturi, DVE radošo darbu būtību, guvām idejas turpmākajam darbam.

Paldies par kopā būšanu! Ar nepacietību gaidīsim nākošo tikšanās reizi!

9.a un 9.b klašu skolēni iepazīst Daugavpils kultūras mantojumu – Daugavpils cietoksni un Daugavpils skrošu rūpnīcu

2019.gada 6.novembrī Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra 9.klašu audzēkņiem bija iespēja doties mācību ekskursijā iniciatīvas „ Latvijas skolas soma” ietvaros uz Daugavpili un klātienē apskatīt vēstures liecības, dzirdēt informāciju par Daugavpils cietoksni un noskaidrot skrošu liešanas “noslēpumus” Daugavpils skrošu rūpnīcā.

Skolēni noskaidroja, ka Daugavpils cietoksnis ir pēdējais bastionu tipa cietoksnis pasaulē, kuru sāka celt Krievijas impērijas armija, lai stiprinātu Krievijas impērijas rietumu robežas, gatavojoties karam ar Napoleonu. Mūsdienās cietoksnis strauji attīstās un ik gadu piesaista arvien vairāk tūristu gan no Latvijas, gan arī ārvalstīm.

Cietokšņa apskates laikā skolēni izmēģināja aizvērt galvenos  Nikolaja vārtus,  ielūkojās arī cietokšņa kazemātos un ūdenstorņa ēkas otrajā stāvā.

Šis cietokšņa apmeklējums arī nostiprināja izpratni par to, kas ir kultūrvēsturiskie pieminekļi, kāpēc tie ir saglabājami, kā notiek to restaurācijas process.

Savukārt Daugavpils skrošu rūpnīca ir viens no vecākajiem industriālā mantojuma objektiem Latvijā, kur skolēni gida pavadībā saņēma informāciju par  skrošu rūpnīcas vēsturi, apskatīja vēsturiskā skrošu apstrādes ceha šķirošanas, žāvēšanas u.c. iekārtas, turklāt izmēģināja sevi šāvēja lomā, kur katram bija iespēja izmēģināt izšaut ar ieroci un censties trāpīt mērķī.

Mācību ekskursija skolēniem bija aizraujoša un jaunas informācijas pilna.

Paldies gan Daugavpils cietokšņa, gan Daugavpils skrošu rūpnīcas gidēm par atsaucību un interesanto stāstījumu!

Rēzeknes pamatskolas-attīstības centra skolotāja Karolīna Vanaga

Noslēdzies projekts “Ebreji Rēzeknē”

Šī gada augustā biedrība “Goraļ”sadarbībā ar biedrību “Sadarbības platforma” uzsāka īstenot projektu “Ebreji Rēzeknē”, Nr.2019.LV/MTSP/06. ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu. Projekta mērķis bija veicināt krievu un latviešu jauniešu savstarpēju izpratni, sadarbību, kopīgi izpētot un iepazīstot ebreju vēsturi, folkloru, mākslu un tās vietu Latvijas multikulturālajā vidē. No augusta līdz pat oktobra beigām tika organizētas vairākas projekta aktivitātes iesaistot jauniešus no dažādām latviešu un krievu skolām.

Projektā bija iesaistītas 4 Rēzeknes un Rēzeknes novada skolas – Rēzeknes pamatskola – attīstības centrs, Jāņa Klīdzēja Sakstagala pamatskola,  Rēzeknes 2.vidusskola un Rēzeknes 3. vidusskola.

Projekta sākumā tika rīkoti semināri un atklāta Ilānas Lisagoras ebreju pasaku ilustrāciju izstāde Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā, kura tālāk ceļoja arī pa citām skolām.

No septembra līdz pat oktobra beigām jaunieši iesaistījās projekta īstenošanā un veica pētījumu “Rēzeknes ebreju vēsture”. Jaunieši pētīja dažādus ebreju tautības slavenus cilvēkus, meklēja ebreju saknes savās dzimtās. Jaunieši atklāja, ka ebreju tautības pārstāvji ir bijuši ļoti gudri, prasmīgi un inteliģenti cilvēki – slavenākie Rēzeknē – rakstnieks Jurijs Tiņanovs, skolotāja Rahila Ceitlina, kinorežisors Frīdrihs Ermlers, gleznotājs Arkādijs Naišlos, kas savulaik ir snieguši nenovērtējamu devumu ne tikai savai kopienai, bet visai Latvijas kultūrai.

Jau kopš 18.gadsimta beigām ebrejiem ir bijusi nozīmīga loma Rēzeknes vēsturē. Kopš pilsētas tiesību iegūšanas 1773.gadā Rēzekne bijusi daudznacionāla pilsēta. Jau18.gadsimta beigās par vienu no Rēzeknes sabiedrības stūrakmeņiem kļuva tieši ebreju tautības pārstāvji. Vairākos gadsimtos, līdz pat Otrajam pasaules karam ebreji ar savu kultūru, reliģiju un ekonomiskajām aktivitātēm bagātinājuši un attīstījuši Rēzekni, izveidojot to par vienu no savas kopienas nozīmīgākajiem centriem Latgalē. Diemžēl šobrīd Rēzeknē ebreju tautības pārstāvjus var sastapt ļoti reti, bet tomēr ir cilvēki kuri atceras ebreju tautības pārstāvjus, tādējādi ievērojami papildinot un bagātinot pilsētu ar nemateriālo kultūrvēsturisko mantojumu.

Projekta laikā jaunieši iepazina arī Rēzeknes un Daugavpils sinagogas, atklāja priekš sevis jaunus un interesantus faktus par šo kultūru un tradīcijām. Ekskursiju laikā tika apmeklēti arī Rēzeknes ebreju kapi, kā arī Latgales kultūrvēstures muzejs.

Jaunieši lasīja ebreju tautas pasakas, veidoja teatrālus skečus balstoties uz šīm pasakām, kā arī iesaistot profesionālu fotogrāfu, tika veidots fotoprojekts – pasaku demonstrācija izmantojot fotogrāfijas. Jauniešus šis projekts ļoti uzrunāja un viņi ar lielu interesi un motivāciju centās izprast ebreju kultūru, cilvēkus un tradīcijas.

Projekta noslēguma pasākums norisinājās Rēzeknē 2019.gada 30.oktobrī, Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā, kur jaunieši kopā ar skolotājiem no Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra, Jāņa Klīdzēja Sakstagala pamatskolas,  Rēzeknes 2.vidusskolas un Rēzeknes 3. vidusskolas prezentēja projekta laikā veiktos pētījumus, prezentēja ebreju pasaku foto projektus un arī ļoti aizraujošus teatrālos skečus no ebreju pasaku motīviem. Pasākumā piedalījās arī klezmeru muzikanti, kuri visus priecēja ar pazīstamu un jautru ebreju tautas mūziku. Pasākuma noslēgumā jauniešiem bija iespēja nobaudīt ebreju virtuvi – visi dalībnieki tika cienāti ar ebreju svētku gardumiem.

Projekts bija lieliska iespēja jauniešiem ne tikai iepazīt ebreju kultūru, iepazīt Rēzeknes vēsturi, bet arī kopā piedalīties projektā, veicināt krievu un latviešu jauniešu savstarpēju izpratni un sadarbību.

Šī publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild biedrība „Goraļ”.