„Tāpat kā cilvēkam ir jārūpējas par dabu, arī dabai jārūpējas par cilvēku, sniedzot emocionālo patvērumu, uzturu, ārstējot un ļaujot cilvēkam iepazīt dzīves formu, kas brīva no Sistēmas.”
/Bernārs Sordē/
Dievs radīja Dabu un cilvēku kā Dabas sastāvdaļu. Bieži vien, cilvēks nodzīvo savu mūžu, tā arī neapzinoties, ka viņš ir daļa no DABAS. Dabā viss ir ritmizēts, strukturēts, gadalaiki seko cits citam noteiktā kārtībā – ziema, pavasaris, vasara, rudens un atkal ziema. Lai iegūt maizi, sākumā ir jāiesēj sēkla, tad tā aug, pārvēršoties par augu. Viss ir ciklisks. Arī cilvēka dzīve ir cikliska. Cilvēka dzīvē arī ir noteikts ritms – dzimšana, bērnība, jaunība, briedums, vecums, gals. Kāda būs dzīve ir atkarīgs no katra indivīda. Kā to nodzīvosi? Cik kvalitatīva tā būs? Cik sekmīga un piesātināta? Skrienot pakaļ sapnim, aizmirstam apstāties un ieklausīties sevī, palūkoties apkārt… Cik gan daudz neparasta, apbrīnojama var ieraudzīt, ja skatās, saklausīt, ja klausās, sajust, ja mēģina sajust!
„…nu gatavie pumpuri pasaulē iziet
tie kļūst par lapām
kas vējam un lietavām spītē
kaut lapas vēl zaļas
un nezin tās neko
tās spītējot izslejas
un tēlo nez ko…”
https://www.dzejolis.lv/par-dabu/lapu-gads/
Bērna psihes attīstības procesā viena no galvenajām lomām ir saskarsmei un komunikācijai starp bērnu un apkārtējo vidi, sabiedrību. Šajā saskarsmes procesā viņš tiek iesaistīts jau ar pirmo elpas vilcienu – būdams viens no savas ģimenes locekļiem. [Landrāte E., Tūbele S. Autisms un saskarsme. RaKa, R: 2011.] Kā bērns uztvers pasauli ir atkarīgs no ģimenes, apkārtnes. Man ir paveicies, jo esmu izjutusi gan dzestros vasaras rītus, gan rudens miglaino pieskārienu, bridusi pa peļķēm, iekritusi līdz padusēm sniegā… Taču nekad nebiju aizdomājusies par to,
ko es nozīmēju dabai
un ko
daba nozīmē man,
līdz uzsāku mācīties izprast Dabu, pateicoties Dabas vides estētikai.
Pirms Dabas vides apmācību sākuma nebiju aizdomājusies par to, ka DVE atšķiras no citām metodēm, kurās tiek akcentēts darbs ar Dabas materiāliem. Es kļūdījos, jo DVE māca, ka Dabas materiāli ir cienīgi jāizmanto un neizlietotais ir jāatgriež tur, no kurienes nācis.
Mūsu skolā ir Dabas vides estētikas studija, kurā darbojamies ar bērniem gan ar krāsainajām smiltīm, gan augiem, graudiem un citiem dabas materiāliem. Savā pedagoģiskajā darbā esmu sākusi pielietot DVE metodiku darbā ar bērniem ar GAT, arī organizējot mācību procesu. Protams, ka sāku strādāt ar Dabas materiālu, kurš man ir vistuvākais – graudi. Piedāvājot darboties bērniem ar GAT ar graudiem, biju mazliet uztraukusies, jo nezināju, kā viņi noreaģēs uz manu piedāvājumu. Biju patīkami pārsteigta, jo bērni ar autismu, jau pirmajā tikšanās reizē ar graudiem, pauda pozitīvas emocijas (Zēns, kurš nerunā, izdvesa „VAU”! Tas bija patīkams pārsteigums.) Bērni ar GAT, pateicoties paralēlajam graudu kārtojumam, ātri vien iegaumēja tādu jēdzienu kā „paralēlās līnijas”. Nekad nebiju aizdomājusies par to, ka Dabas materiālu izmantošana pedagoģiskajā procesā var būt tik daudzveidīga, sniegt pozitīvu efektu! Šis laiks, ko esmu veltījusi DVE apguvei, ir pilnveidojis mani kā speciālistu, sniedzot jaunas idejas un iedvesmu turpmākajam darbam.
Dabas vides estētikas studijas vadītāja Aļona Viļuma