Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem.
/ latviešu tautasdziesma/
Mārtiņdiena jeb Mārtiņi ir seni latviešu tautas svētki. Šī diena, 10.novembris, pēc Saules kalendāra iezīmē viduspunktu starp rudens un ziemas saulgriežiem.
Uzskata, ka Mārtiņi “atver” durvis ziemai. Mārtiņdiena parasti ir vienas dienas svinības, kas noris jautri un līksmi, jo tad beidzas klusais veļu laiks un sākas jauna dzīve. Mārtiņos sākas budēļi (ķekatās iešana), kas mājai nes svētību, laimi, veselību un auglību. 
Mārtiņos galdam jābūt bagātīgi klātam. Senāk galdā tika celts gaiļa cepetis, jo gaiļa kaušana sekmēja zirgu labklājību.
Mārtiņiem gaili kāvu
Kumeliņu stiliņģī,
Lai tecēja kumeliņš,
Kā gailītis dziedādams.
/ latviešu tautasdziesma/
Līksmībā un pateicībā par labu ražu arī pirmsskolas grupas svinēja Mārtiņdienu. Jautrajos brīžos netrūka ne dziesmu, ne tautas rotaļu un deju. Bērni jeb Mārtiņbērni kopā ar Mārtiņtēvu un Mārtiņgaili gāja masku gājienā (budēļos), minēja mīklas, pareģoja laiku turpmākajam. Jautrais brīdis norisinājās spraigā un jautrā dialogā. Grupās bērni veidoja dažādus rokdarbus, aplicēja, zīmēja, gatavodamies Mārtiņdienai.
Līdz ar 1.1.b un 2.b klases uzburto krāšņo gaiļu parādi, mēs sakām uzredzēšanos Mārtiņam, bet noteikti gaidīsim viņu arī nākamajā rudenī.
Ej, Mārtiņ, ej, Mārtiņ,
Nu mēs tevi pavadām;
Nāc atkal citu gadu,
Tad mēs tevi gaidīsim.
/ latviešu tautasdziesma/